Akadēmiskajās aprindās prakse dalīties un atkārtoti izmantot pētniecības datus kļūst arvien aktuālāka. Repozitorijos, publikāciju pielikumos, tīmekļvietnēs un citur ievieto arvien vairāk datu. Šajā rakstā pētnieki, zinātnisko institūciju pārstāvji un citi interesenti var iepazīties ar 10 ieteikumiem, kas satur vērtīgus padomus un galvenos soļus, ar kuriem savus pētījuma datus var padarīt vieglāk atrodamus un vairāk atvērtus.

  1. Lēmums par līmeni, kādā nodrošināt piekļuvi datiem (“decide what level of access you can provide”). Iespēja uzzināt, ka dati eksistē, nav tas pats, kas piekļuve tiem. Datu atklāšana nozīmē to, ka datu kopa pastāv, savukārt piekļuve datiem ir iespēja tos lejupielādēt vai apskatīt.
  2. Ētikas standartu ievērošana (“comply with ethical standards”). Pieņemot lēmumu par datu piekļuves nodrošināšanu, visos pētniecības posmos ir jāievēro virkne ētikas principu.
  3. Datu deponēšana uzticamā vidē (“deposit your data somewhere trusted”). Repozitorija izvēle pētniecības datu saglabāšanai var būt vienkāršs lēmums, tomēr ir vērtīgi jau iepriekš izvērtēt dažādus repozitorija parametrus.
  4. Pastāvīgo identifikatoru izmantošana (“use persistent identifiers – PID”). Pastāvīgie identifikatori nodrošina stabilu un ilglaicīgu digitālo objektu, personu un organizāciju identificēšanu tīmeklī. Identifikatori ir svarīgi arī zinātnisko materiālu atrašanai un citēšanai.
  5. Pārdomātu un detalizētu metadatu veidošana (“create thoughtful and rich metadata”). Kā uzsvērts FAIR datu principos, datiem jābūt atrodamiem (FAIR: F = “findable”), tāpēc dati jāapraksta, izmantojot metadatus. Tie jāstrukturē, lai tos varētu analizēt datu apstrādes sistēmas, rīki un viegli saprast cilvēki.
  6. Rūpīga atslēgvārdu izvēle (“choose your keywords carefully”). Lai vēl vairāk uzlabotu datu kopas ieraksta atklājamību, tai var pievienot atslēgvārdus, vislabāk – izmantojot kontrolētas vārdnīcas.
  7. Veidot saites uz saistītiem resursiem (“create links to related resources”). Dati ir daļa no plašākas pētniecības ekosistēmas. Mērķtiecīga datu kopas sasaiste ar publikācijām, personām, organizācijām, finansētājiem un citām komponentēm var būtiski uzlabot datu atrodamību.
  8. Nodrošināt papildinformācijas atrodamību (“make supporting information discoverable too”). Žurnāla rakstam pievienota papildinformācija dažreiz ir daudz grūtāk atrodama nekā repozitorijos glabātās datnes, kuras aprakstītas metadatu ierakstā.
  9. Pievienot publikācijām paziņojumu par datu pieejamību (“include an accurate Data Availability Statement with your publications”). Paziņojums par datu pieejamību žurnāla rakstā sniedz detalizētu informāciju par to, kur tie tiek glabāti, vai tie ir pieejami vai kāpēc nav pieejami u. c.
  10. Saziņa ar savas institūcijas bibliotekāru (“talk to your institutional librarian”). Bibliotēkas darbinieku vidū var būt speciālisti, kuri labi orientējas meklēšanas, atklāšanas, metadatu veidošanas procesos un var sniegt atbalstu datu koplietošanas, piekļuves un pētījumu rezultātu atvērtības jautājumu risināšanā. Tāpat bibliotēkas var nodrošināt noderīgus informācijas resursus. Institūcijā var darboties arī citas struktūras un eksperti, kas specializējas pētniecības datu jomā.

Lasīt vairāk

Informācijas avots

Contaxis, N., Clark, J., Dellureficio, A., Gonzales, S., Mannheimer, S., Oxley, P. R., Ratajeski, M. A., Surkis, A., Yarnell, A. M., Yee, M., & Holmes, K. (2022). Ten simple rules for improving research data discovery. PLoS Computational Biology, 18(2), e1009768–e1009768. https://doi.org/10.1371/journal.pcbi.1009768 

Dalīties