Notika seminārs par zinātniskās publicēšanās un atvērtās zinātnes aktualitātēm

Koku lapas varavīkšņu krāsās, asteru un dāliju skaistums vēsta, ka rudens ir klāt. Rudens, kas augstskolās nozīmē jaunu darba cēlienu, jaunus izaicinājums darbā ar 1. kursa studentiem, rudens, kas liek aizdomāties, kas vēl šajā gadā jāveic. Darbīgs rudens cēliens sākās arī Nacionālājam atvērtās piekļuves dienestam, kas tika atklāts ar praktisku semināru, kuru pārstāvēja projekta vadītāja Gita Rozenberga un Mārīte Saviča.  Semināra laikā G. Rozenberga klātesošos vairāku stundu garumā iepazīstināja ar savā starpā saturiski saistītām tēmām: zinātnisko publikāciju veidošanas procesu, ieskatu par atvērto zinātni, bibliometriskiem rādītājiem Web of Science un Scopus datubāzēs.

Semināra pirmā daļa bija veltīta jautājumiem, kas saistīti ar zinātniskās publicēšanās procesu, detalizēti skaidrojot, kāda ir zinātniskā raksta struktūra, citēšanas sistēmas jeb atsauču sistēmas, to nozīme zinātniskā komunikācijā, žurnālu izvēle, publicēšanās posmi. Īpaši tika akcentēts jēdziens autorība, lai e-vidē ikviens autors un viņa darbi būtu labāk atpazīstami. Semināra dalībniekiem tika ieteikts izmantot unikālus identifikatorus, kurus var iegūt izveidojot personīgo profilu speciālās platformās, piemēram, ORCID ID. Tāpat tika minēts, ka veidojot rakstus var izmantot atsauču un bibliogrāfisko norāžu programmatūras, piemēram, Zotero, Mendeley, EndNote vai EndNote Basic.

Semināra vadītāja raksturoja atšķirības starp žurnālu izdošanas tradicionālo modeli, atvērtās piekļuves (Open Access) un hibrīdžurnālu modeli. Īsi tika atgādināts par iespējām izvairīties no viltus izdevējdarbības pakalpojumiem. Pirmās prezentācijas noslēgumā, tika runāts arī par repozitoriju, tostarp starptautiskā daudznozaru repozitorija ZENODO pakalpojumiem.

Semināra turpinājumā sekoja ieskats par atvērto zinātni, norādot vairākus atvērtās zinātnes komponentus un ieskicējot atvērtās pieejas zinātnē aizsākumus. Statījumā tika raksturoti arī pētniecības dati, un skaidroti jēdzieni “atvērti dati” un “kopīgoti dati”. Stāstījuma laikā G. Rozenberga sniedza arī Eiropas atvērtā zinātnes mākoņa skaidrojumu, citējot EK Pētniecības, zinātnes un inovācijas komisāru K. Muedešu: “Mūsu mērķis ir izveidot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni, kas padarīs zinātni  efektīvāku un produktīvāku un ļaus miljoniem pētnieku kopīgot un analizēt pētniecības datus uzticamā vidē, ko nenorobežo tehnoloģijas un disciplīnas un nesadala valstu robežas”.

Semināra noslēgums bija velstīts bibliometriskiem rādītājiem Web of Science un Scopus datubāzēs, pievēršoties dažādu rādītāju skaidrojumam. Atbildot uz klātesošo jautājumiem un lūgumu, padziļināti tika skaidroti kvartiles rādītāji, Hirša indeksa vērtību aprēķināšanas un iegūšanas iespējas.

Lai gan semināra dienas darba kārtība saturiski bija ļoti bagāta un informācijas klāsts skaitliski daudzveidīgs, brīžam pat sarežgīts, semināra dalībnieki bija gandarīti par pavadīto pēcpusdienu, jo pateicoties G.Rozenbergas stāstījumam, vairākas semināra tēmas un iepriekš neizprastas lietas, tapa skaidrākas.