Atvērtās zinātnes labā prakse: profesionālie risinājumi Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkā

Jau izsenis Gētingenes Universitāte Eiropā ir izslavēta kā zinātniski pētnieciska satura uzturētāja un veidotāja. Lieli nopelni slavas vārda kaldināšanā ir Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkai (Göttingen State and University Library – SUB GOE). Interesanti, ka pati bibliotēka dibināta divus gadus pirms Gētingenes Universitātes – 1734. gadā. Tā ir viena no pirmajām zinātniskajām bibliotēkām Vācijā un Eiropā, kurā tapa tik nozīmīgi projekti kā izdevumu kataloģizēšanas sistēmu izveide, kā arī mūsdienās tik akūti aktuālā datu pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu izveide studentiem un pētniekiem.

OpenAIRE labās prakses pieredzes apmaiņas programma (Good Practice Exchange Programme of OpenAIRE) norisinājās no 3. līdz 4. martam Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkā (SUB GOE). Tās galvenās tēmas bija atvērtās zinātnes (Open Science) principu ieviešana ikdienas pētniecības praksē un pētniecības datu pārvaldība (Research Data Management (RDM)) institucionālā kontekstā. Šogad OpenAIRE plānoja organizēt četras šāda tipa pieredzes apmaiņas tikšanās, no kurām pirmā norisinājās Bīlefeldē (Vācijā) šī gada februārī. Šoreiz uz tikšanos par augstākminētajiem jautājumiem pulcējās  četru OpenAIRE projekta dalībvalstu pārstāvji no Nacionālajiem atvērtās piekļuves dienestiem: Jiří Marek (Masarikas Universitāte Brno, Čehijā); Gina Pavone (Itālijas Pētniecības Padome Pizā, Itālijā); Aija Uzula (Latvijas Universitāte); Obrad Vučkovac (Belgradas Universitāte, Serbijā).

“Bibliotēkas ir pastāvīga vērtība. Kamēr projekti visticamāk zudīs aizmirstībā pēc 40 gadiem, bibliotēka turpinās pastāvēt” – tā teica viens no lektoriem, uzsverot, ka bibliotēkām ir jāiet kopsolī ar laiku un jāattīstās, piedāvājot realizēt pētniecības aktualitātes un pat vairāk – esot soli priekšā aktualitātēm. Kontekstuāli tas sasaucas ar bibliotēkas pamatideju, tādēļ ar būtiskiem panākumiem starptautiskā mērogā SUB GOE darbojas Pētniecības un attīstības departaments (Research and Development Department), mijiedarbojoties virtuālās pētniecības vidē ar pētniecības datu centriem.

Kā pielāgot tipiskus bibliotēku sniegtos pakalpojumus digitālajā laikmetā? Kā uzturēt arvien aktuālo uz datiem vērsto pētniecību? Atbildot uz šiem jautājumiem, ePētniecības Alianses (eRA), kas ir speciāla veidota pakalpojumu vienība Gētingenes kampusam, ko veido Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkas un Gētingenes Universitātes Informācijas Tehnoloģiju Kompetences Centrs (GWDG), pārstāvis Timo Gnadts (Timo Gnadt) stāstīja par šāda pārvaldības principa ieguvumiem. eRA  mērķis ir izvirzīt Gētingenes Universitāti pētniecības priekšgalā. eRA aktivitāšu loks ir plašs – no atbalsta sniegšanas pētniekiem par jebkuru ar digitalizāciju saistītu pētniecības jautājumu līdz praktiskai palīdzības sniegšanai datu pārvaldības jautājumos, no asistēšanas projektos un līdzdarbošanās projektu fāžu veidošanā un izpildē līdz tīklošanai, kad specifiska palīdzība ir nepieciešama. Turklāt eRA arī nodarbojas ar apmācību veidošanu un vadīšanu pētniekiem par ļoti specifiskām tēmām – dalīšanās ar datiem, datu uzglabāšana, licencēšana, ētiskie aspekti u.c.  Tāpat tiek minēta arī pētnieku motivēšana pievērsties šīm mūsdienās ļoti aktuālajām tēmām apmācību laikā, stāstot par atvērtās zinātnes nozīmi, īpaši pievēršoties kvalitatīvai pētniecības datu pārvaldībai.  

Gētingenes Universitāte apstiprināja savas  Atvērtās zinātnes  (Open Science) un Atvērtās piekļuves (Open Access) vadlīnijas (policy), kā arī Pētniecības datu pārvaldības (RDM) politiku  2014. gadā kā viena no pirmajām akadēmiskajām institūcijām valstī. Vadlīnijās izvirzītā ideja ir atbilstoša pētniecībai, kas nav pārlieku regulēta, kā arī datu pārvaldības plānu (Data Management Plan) izveide ir ieteicama, taču ne obligāta.

Pieredzes apmaiņas dalībnieki tika iepazīstināti ar  Göttingen Research Online (GRO) rīku, kas radīts, lai vienkāršotu digitālās pētniecības resursu un pakalpojumu izmantošanu. GRO ir vairāki svarīgi uzdevumi, piemēram,  rīku sadaļa ir būtisks un ērts lietošanā pakalpojums kampusam un pētniekiem. Tāpat noteikti jāmin arī Open IRIS bezmaksas platforma nepieciešamo resursu meklēšanai un iespējai dalīties ar tiem. Tas viss stiprina sadarbību starp pētniekiem un institūtiem Gētingenes kampusā, nodrošina efektīvu plānošanu un iesaistīšanos fundamentālo pētījumu projektos.

Runājot par datu pārvaldību un dalīšanos ar tiem, noteikti jāpiemin Bibliotēkas uzturēts institucionālais datu repozitorijs  (SUB institutional data repository). Tas veidots, izmantojot Dataverse 4.0 programmatūru ar pieejamu ceļvedi, ko var izmantot, lai uzsāktu veiksmīgu datu deponēšanas procesu, kā arī dalīšanos ar datiem un iespēju konsultēties par datu kopām. SUB GOE eksperts Peters Kiralijs (Péter Király) skaidroja, ka datorprogrammu kodu saglabāšanai un kodēšanai šobrīd tiek izmantots GitHub rīks, taču visticamāk nākotnē tiks domāts par institucionāla koda repozitorija veidošanu.  Uz jautājumu par pētnieku ieinteresētību datu saglabāšanā, SUB GOE un eRA eksperti bija vienisprātis – aktīvāk iesaistās gados jauni pētnieki, kopumā ir novērots, ka pētnieki koncentrējas tieši uz publikāciju, nevis datu saglabāšanu, taču interese kļūst arvien redzamāka.

Labās prakses pieredzes apmaiņas pirmās dienas noslēgumā, vispusīgi papildinot zināšanas par Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkas darbību, viesi tika aicināti doties ekskursijā uz bibliotēkas vēsturisko ēku ar iespēju satikt vairākus dažādos starptautiskos atvērtās zinātnes projektos iesaistītos bibliotēkas darbiniekus un īsi pārrunātu aktualitātes konkrēto projektu GRAcE, Dariah, Foster, Fit4RRI aspektā. Bibliotēka, kurā kopumā strādā ap 500 pilnas un nepilnas slodzes darbinieki, ciešā sadarbībā ar Gētingenes Universitātes Informācijas Tehnoloģiju departamentu un Zinātnes departamentu, īsteno valsts un starptautiska mēroga projektus, kas vairo šīs institūcijas atpazīstamību zinātnes atbalsta līmenī, un ir vairāku aktualitāšu iniciatore atvērtās zinātnes globālās kustības atbalstam un attīstībai.

SUB universitātes apgāda (SUB university press), kas ir daļa no iespaidīgās SUB GOE,  pārstāve Margo Bargīra (Margo Bargheer) savā prezentācijā uzsvēra to, ka, viņasprāt, atvērtā zinātnē nav iespējams pastāvēt bez bagātīgiem metadatiem.  Viņa izcēla dažādus eksistenciālus izaicinājumus, ko piedzīvo mazo universitāšu apgādi, piemēram, kādus jaunus modeļus un darbaplūsmas (workflow) atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes kontekstā šādi apgādi var piedāvāt, kā apgādi var pielāgoties mūsdienu tendencēm izdevējdarbībā? Gada laikā izdodot aptuveni 50 – 60 grāmatas, apgāda vadītāja ar piemēriem demonstrēja grāmatu izdošanas sarežģījumus zinātniskās komunikācijas kontekstā un modelēja, kā kombinēt pētniecisko rezultātu izdevumu fizisko un digitālo pastāvēšanu.  Viņasprāt, iespējams, mazie universitāšu apgādi var turpināt savu pastāvēšanu tikai digitālā veidā, tajā pašā laikā turpinot izdot drukātos izdevumus. Līnijas esot izplūdušas, un tas esot iemesls, kāpēc datu izplatīšana varētu kļūt par nākamo nopietno izaicinājumu mazajiem apgādiem. SUB GOE universitātes apgāds šobrīd cenšas mainīt universitātes politisko nostāju, kas ir – publicēt žurnālus drukātā veidā, aicinot fokusēties uz digitāliem izdevumiem.

Viennozīmīgi interesanti bija klausīties bibliotēkas darbinieku – entuziastu prezentācijas, viena no tādām bija Naiko Jāna (Najko Jahn), bloga “Scholarly Communication Analytics with R” līdzautora, vēstījums par datu analīzi un vizualizāciju, runājot par hibrīdpublicēšanos un analizējot tieši kompānijas Elsevier rēķinu datus, kas ir publiski pieejami un mašīnrakstā nolasāmi, veicot to apkopojumu. Šo datu analīze atklāja vairākas neskaidrības atvērtās piekļuves publicēšanās aspektā vienā no lielākajām publicēšanās kompānijām.

Interesanta pieredze bija apmeklēt Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēkas veidotu ikmēneša pasākumu Open Science meetup, kas sakritības pēc norisinājās tieši  pieredzes apmaiņas programmas pēdējā dienā. Ik mēnesi SUB GOE entuziasti izvēlas aktuālu tēmu atvērtās zinātnes kontekstā, šoreiz  galvenā tēma ir “Preprints with their opportunities and pitfalls”, skarot diezgan specifisku zinātniskās publicēšanās jomu, proti, runā par pirms-recenzēšanas posmā esošu zinātnisko publikāciju (preprint) publicēšanu atvērtā vidē. Kādi ir šādas publicēšanās ieguvumi?  Klātesošie norāda gan iespēju ātri piekļūt zinātnisku pētījumu datiem un rezultātiem, tomēr to kvalitāte paliek diskutabls jautājums, gan ātrāku zinātniskās informācijas apriti, kas akselerē zinātni. Preprint publikācija kalpo arī kā pierādījums tam, kurš pētnieks esošo problēmjautājumu zinātniski pētījis pirmais dažādu strīdu gadījumos. Tāpat jāpiemin publicēšanās perspektīva atvērtā piekļuvē, kas mazina lielo maksas izdevēju ietekmi. Pēc neliela ievada par šādu publikāciju definējumiem, kā arī dažādu jomu doktorantu un pēcdoktora studiju pārstāvju īsu piemēru prezentācijām, klātesošie vairākās diskusiju grupās apmainījās ar viedokļiem par konkrētiem jautājumiem tēmas aspektā. Ir diezgan neviennozīmīgs pirms-recenzēšanas posmā esošu pētījumu publikāciju vērtējums, spriežot no dažādu jomu aspektiem. Piemēram, diezgan skaidri izkristalizējas humanitāro un sociālo zinātņu bloku  pret eksakto un dzīvības zinātņu bloku neviennozīmība, kur pirms-recenzēšanas posmā neizlabotā kļūda, to publicējot, var kļūt liktenīga, piemēram, medicīnā.

Interesanti vērot Bibliotēkas darbinieku un pētnieku mijiedarbību diskusiju laikā, piemēram,  Birgita Šmidta (Birgit Schmidt), SUB GOE WAG nodaļas vadītāja, uzrunājot pētniekus, aicināja neapjukt un izvērtēt, kas visā lielajā atvērtās zinātnes pasaulē uzrunā konkrēto pētnieku, kas viņam šķiet noderīgs.

Nepārprotami Gētingenes Valsts un Universitātes Bibliotēka ļoti nopietni darbojas atvērtās zinātnes kustības kultivēšanā, ļoti daudzus aspektus ļaujot aplūkot arī šajā OpenAIRE pieredzes apmaiņas programmā. Kopvērtējumā Gētingenes Universitātē pavadītās dienas sniedza nopietnu un vispusīgu ieskatu šīs zinātniskās institūcijas darbības aspektos. Programmas dalībnieki atvadoties vienojās par daudzām pozitīvām gūtām atziņām pēc programmā dzirdētā, pārliecinoties par to, ka visefektīvāk zināšanu apmaiņas veidi darbojas caur socializēšanos un  diskusijām, kas šajā trauksmainajā pandēmijas laikā šķiet vēl jo būtiskāk novērtējami.