Akadēmiskais centrs
Aprīļa beigās Vīnes Universitāte, kas, tāpat kā Latvijas Universitāte, ir Eiropas Komisijas projekta OpenAIRE partnere, rīkoja auglīgu darba semināru „Linking Open Science in Austria”, kurā ar savu pieredzi iesaistījās OpenAIRE un tā Nacionālais atvērtās piekļuves dienests Austrijā, projekts e-infrastructure Austria Plus, kā arī Research Data Alliance (RDA) Europe, RDA Austria, GO FAIR International, Austrijas Federālā Izglītības, zinātnes un pētniecības ministrija, FAIRsFAIR, EOSC-hub. Pasākums tika organizēts Vīnes Universitātes Bibliotēkas virsvadībā.
Divu dienu seminārs un diskusijas noritēja ar mērķi vienot pētniekus, atvērtās zinātnes (Open Science) iniciatīvas atbalstītājus un iesaistītos, kā arī repozitoriju pārvaldniekus, politikas veidotājus, finansētājus un informācijas speciālistus FAIR* principu ieviešanā.
Ziņojumā par Austrijas pētniecības infrastruktūrām Austrijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Stefans Hansliks (Stefan Hanslik) sniedza ieskatu par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (European Open Science Cloud – EOSC) sniegtajām iespējām pētniekiem un tuvākā laika plāniem. EOSC piedāvā 1,7 miljoniem pētnieku Eiropā virtuālu vidi, kurā pieejams plašs pakalpojumu serviss pētniecības datu saglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai. Ir plānots, ka līdz 2020. gadam visiem pētniekiem Eiropas Savienībā ir jānodrošina iespēju izmantot EOSC. Hansliks informēja par EOSC pārvaldības modeli un finansējuma ieguves avotiem. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam Eiropas Komisija investēs kopumā 300 miljonus eiro. Jāatceras, ka vide tiek veidota visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vajadzībām, tāpēc ir plānots, ka dalībvalstis finansēs to, ko viņi plāno izmantot šajā Eiropas atvērtās zinātnes mākonī. Šobrīd EOSC pārvaldību nodrošina 5 darba grupas, kur viena nodarbojas ar mākoņa biznesa modeļa attīstīšanu, otra veido nacionālo iniciatīvu karti, cita darbojas FAIR principu implementēšanas jomā, kamēr cita nodarbojas ar federatīvās infrastruktūras un portāla attīstīšanu. Šobrīd tiek izstrādāti dalības noteikumi. Jāatceras, ka EOSC plānots kā esošo sistēmu Eiropas līmeņa sasaiste, nevis jaunas platformas būvēšana. EOSC likumisko vidi veido GDPR regula (EU) 2016/679, autortiesību direktīva, datubāzu direktīva 96/9/EC un PSI direktīva (EU) 2018/790.
Dienas gaitā savas prezentācijas sniedza “e-infra austria” pārstāvis Paolo Budroni (Paolo Budroni) no Vīnes Universitātes Bibliotēkas, kurš informēja par projekta attīstību no 2014. gada, Sāra Džounsa (Sarah Jones) no Digital Curation Centre Lielbritānijā, kas norādīja, ka katrā Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams mērķtiecīgi strādāt un domāt nacionālā līmenī, ko valsts pārstāvniecība vēlas publiskot EOSC. Šobrīd ir radusies doma, ka nepieciešams veidot virtuālo forumu, kur ikvienam būs iespēja sniegt savus piedāvājumus par to, ko nepieciešams ievietot EOSC. Jāatceras, ka tas nav projekts, bet gan visu Eiropas Savienības pilsoņu koplietošanas un līdz ar to kopīgi veidots produkts, kas šobrīd ir dinamiskā attīstībā.
Ekosistēma ir ļoti būtiska FAIR principu nodrošinājumam, tā kā neviena platforma pati par sevi nespēj nodrošināt visu veidu pakalpojumu formu. Tikai mijiedarbojoties iespējams radīt pareizu FAIR nosacījumu izpildījumu. Kā pozitīvie piemēri tika minēti ZENODO, DataCITE un PLAZI.
Ar prezentācijām par FAIR principu pielietojumu seminārā piedalījās FREYA pārstāvis Simons Lamberts (Simon Lambert), Andra Vāgmēsters (Andra Waagmeester) no Micelio (Beļģija) informēja par GeneWiki, WikiData, Wikibase attīstību FAIR principu kontekstā. Natālija Harrovera (Natalie Harrower) no Digital Repository of Ireland atklāju pozitīvo pieredzi, iegūstot Core Trust Seal (CTS) sertifikātu, un repozitorija priekšrocības.
Pie galvenajiem FAIR principu implementēšanas trūkumiem pieskaitāms gan izpratnes trūkums par to, kas ir “FAIR” un to priekšrocības, gan sadarbības un motivācijas trūkums, kā arī tehniskās barjeras, ko veido sadrumstalotā infrastruktūra. Tāpat būtisks ir tieši juridiskais aspekts, ko veido juridisko zināšanu trūkums. Kļūdaini ir uzskatīt, ka FAIR principu implementēšana obligāti noved pie atvērtas pētniecības datu pieejamības. FAIR principus pamatā jāizmanto, strādājot pie metadatiem jeb datiem, kas stāsta par pētniecības datiem un ļauj tos atrast. Diskusijā izkristalizējās kopīgs viedoklis, ka izglītošanai ir liela nozīme, kas nozīmē, ka par FAIR jārunā jau skolā un bakalaura studiju programmās. Tāpat tiek secināts, ka kultūras aspekts šī jautājuma integrēšanā ir ļoti nozīmīgs. Šobrīd ir vērojama bīstama tendence, ka piedāvātie servisi kļūst arvien sadrumstalotāki, līdz ar to ir radusies akūta nepieciešamība veidot FAIR konsultantu tīklus augstākajās izglītības iestādēs. Šī iemesla dēļ ir uzsākta diskusija ar Eiropas Universitāšu Asociāciju par FAIR principu pielietojuma strukturētu izmantošanu ikdienā. Pārsvarā gan aptaujas liecina, ka pētnieki pārzina FAIR konceptu un nav noskaņoti negatīvi.
Galvenās atziņas gūtas tieši darba grupu diskusijās, kur semināra dalībnieki pārrunāja katrā dalībvalstī aktuālās FAIR datu koncepcijas īstenošanas izaicinājumus un šķēršļus, kā arī dalījās savos uzskatos par FAIR nākotnes perspektīvu un problēmu: kā institūcijas un to veidotie pakalpojumi palīdz pētniekiem atrast FAIR ceļu. Visas seminārā demonstrētās prezentācijas pieejamas šeit.
Nākamā tikšanās FAIR jautājumu kontekstā notiks starptautiskā konferencē “Synergies to Sustainable, Open and Responsible Research” 16.-18.septembrī Porto (Portugālē). Vairāk informācijas un reģistrēšanās pieejama šeit.
*FAIR dati – atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti izmantojami (Findable, Accessible, Interoperable, Reusable)
Kontaktinformācija
Gita Rozenberga
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
E-pasts: napd@lu.lv
