Academic CentreSabiedriskā zinātne* ir kopradē balstīts pētniecības process, kurā iedzīvotāji vai amatierzinātnieki sadarbojas ar zinātniekiem, kuri nodarbojas ar pētniecību profesionāli, bieži vien ir ieguvuši pēcdiploma grādu, un strādā zinātnes jomā. No iedzīvotāju puses tie var būt arī cilvēki, kas ir ieguvuši izglītību zinātnes jomā vai piedalījušies pētījumos, bet nav algoti kā zinātnieki, kā arī lielā mērā - skolēni.
Sabiedriskās zinātnes programmas aktīvi darbojas daudzās nozarēs, piemēram, astronomijā, fizikā, bioķīmijā, neirozinātnēs un citās jomās. Šāda veida projekti pēdējās desmitgades laikā ir kļuvuši populārāki valstīs visā pasaulē.
* Runājot, par “Citizen Science” šobrīd tiek izmantoti dažādi jēdzieni latviešu valodā – sabiedriskā zinātne, amatierzinātne, pilsoņzinātne. Sabiedriskā zinātne ir viena no atvērtās zinātnes (Open Science) komponentēm jeb attīstības virzieniem.
Sabiedriskā zinātne maina zinātnisko ainavu gan zinātnieku aprindām, gan plašākai sabiedrībai. Sabiedrība zinātniskās izpētes procesā var piedalīties dažādos veidos: novērot parādības, vākt datus, apstrādāt, analizēt un interpretēt datus, piedalīties ideju izstrādē, arī kā pētniecības projektu finansētāji. Zinātniskās sabiedrības pārstāvji, organizējot pētījumu projektus, dažādos pētījuma procesa posmos iesaista iedzīvotājus, pamatā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Atkarībā no personīgajām interesēm, laika un tehnoloģiskajām iespējām iedzīvotāji nolemj, kā iesaistīties pētniecībā: novērot putnus, identificēt galaktikas, kombinēt proteīnu struktūras virtuālā vidē, analizēt tekstus, apkopot kultūras mantojuma liecības, dokumentēt un apkopot secinājumus par sabiedriskās zinātnes tendencēm un rezultātiem u.c.
Līdzdarbošanās un sadarbība sabiedriskā zinātnē ļauj eksperimentus, pētījumus vai izmeklējumus veikt plašā mērogā, nepārtraukti, nodrošinot zinātniekiem lielas un daudzveidīgas datu kopas, kuras citādi varētu nebūt pieejamas.Turklāt tas nodrošina mijiedarbību starp sabiedrību un zinātniekiem, kas var pozitīvi ietekmēt informācijpratības līmeni kopumā un palielināt dalībnieku izpratni par nozarēm, pētniecības jomām un objektiem dažādos kontekstos kā arī no dažādiem skatupunktiem, tādējādi var arī ietekmēt politiku un lēmumu pieņemšanu dažādos mērogos, tostarp, piemēram, dabas daudzveidības saglabāšanas centienos.
Sabiedriskā zinātne izglīto sabiedrību
Dalība sabiedriskās zinātnes aktivitātēs palīdz uzlabot iedzīvotāju izglītotību, prasmes un izpratni par zinātni, tās nozīmi un tās pamatprocesiem / norisi. Ir pētījumi, kas liecina, ka sabiedriskās zinātnes dalībniekiem ir plašāka izpratne par zinātnisko procesu un konkrēto tēmu, kuras pētījumos tie piedalās, un ka viņi jūtas daudz pārliecinātāki, lai piedalītos turpmākajos projektos. Arvien pieejamākas iespējas iesaistīties pētniecības procesos paver informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Nereti nepieciešams tikai mobilais telefons un atbilstoša lietotne.
Sabiedriskā zinātne informē zinātniskās sabiedrības un politikas aprindu pārstāvjus
Zinātnieki arī gūst lielu labumu no sabiedriskās zinātnes pētnieku ieguldījuma. Sabiedriskās zinātnes praktizētāju kopiena ļauj pētniekiem vienlaikus skatīt un izmantot datus dažādās tēmās visā pasaulē. Iedzīvotāji ne tikai sniedz izmantojamus datus, bet arī tos var analizēt. Šī ir liela palīdzība zinātniekiem, kuriem laika un resursu ierobežojumu dēļ bieži vien nav iespējams patstāvīgi apkopot un analizēt tik lielas datu kopas.
Sabiedriskā zinātne var nākt par labu arī visai sabiedrībai un kopienām. Sabiedriskās zinātnes projektos gūto pētījumu rezultāti var tikt izmantoti, lai informētu vietējos politikas pārstāvjus, veicinātu formālās un neformālās izglītības iniciatīvas, saglabātu dabas resursus un atbalstītu vides ilgtspēju.
Lai uzzinātu vairāk par sabiedriskās zinātnes iniciatīvu, aicinām sekot līdzi Eiropas Sabiedriskās zinātnes asociācijas (European Citizen Science Association – ECSA) darbam un aktivitātēm, kā arī tās rīkotajām ikkgadējām konferencēm.
ECSA izveidotā darba grupa labās prakses apmaiņai un veiktspējas celšanai ir izstrādājusi 10 sabiedriskās zinātnes principus, ar kuriem var iepazīties šeit (Tulkojumu latviešu valodā izstrādāja Vides risinājumu institūts).
E-žurnāls Open Schools Journal for Open Science ir pirmais recenzētais zinātniskais izdevums Eiropā, kurā publicēšanai tiek pieņemti Eiropas sākumskolu un pamatskolu vecuma skolēnu oriģinālpētījumi eksaktajās zinātnēs. Skolēni kopā ar skolotājiem aicināti darboties skolu projektos, kuros tiek radīti zinātniski dati, kuru analīzi iespējams publicēt šajā žurnālā. Raksti tajā tiek pieņemti un publicēti angļu valodā bez maksas.
Plašāka informācija ir pieejama šeit.
Prasības autoriem rakstu izstrādāšanai un noformēšanai ir pieejamas šeit.
Manuskripta jeb raksta sagatavošanas vadlīnijas latviešu valodā ir pieejamas šeit.
Šī amatierzinātnes projektu un aktivitāšu realizēšanai noderīgā palīgmateriālu kolekcija izveidota pateicoties LibOCS projektam, un tā ietvaros sadarbībai ar Immer Besser GmbH un SKS Knowledge Services GmbH.
Dalībnieku reģistrācijas veidlapa
Projekta laika skalas veidne amatierzinātnes projektiem
Brīvprātīgā dalībnieka atzinības raksta veidne
Anketas veidne papildus informācijas iegūšanai no dalībniekiem
Kontrolsaraksts: Vides ietekmes novērtējums
Kontrolsaraksts: Sagatavošanās dabas novērojumiem (bioloģiskā daudzveidība savvaļā)
Kontrolsaraksts: Sagatavošanās dabas novērojumiem (astronomija lauku apvidos)
Kontrolsaraksts: Sagatavošanās dabas novērojumiem (bioloģiskā daudzveidība pilsētā)
Starptautiskais projekts LibOCS tika realizēts laika posmā no 2022. gada sākuma līdz 2024. gada vidum. Īstenojot projekta galveno mērķi – veidot izpratni un integrēt amatierzinātnes* (Citizen Science) aktivitātes Baltijas valstīs; veicināt augstākās izglītības un zinātnisku institūciju mācībspēku, pētnieku, bibliotēku un atmiņas institūciju speciālistu un iedzīvotāju sadarbību pētniecisku projektu izveidē un realizācijā – tika sasniegti visi plānotie rezultāti. Lielāka daļa rezultātu pieejama brīvpieejā.
LibOCS YouTube video kanāls
LibOCS materiālu kolekcija Zenodo repozitorijā
Brīvpieejas e-kurss "Sabiedriskā zinātne bibliotekāriem" (noderīgs arī plašākai auditorijai)
Sabiedriskās zinātnes jeb amatierzinātnes rīkkopa "Citizen Science Toolkit for Librarians" (noderīga arī plašākai auditorijai)
Informācijas avotu saraksts, kurā apkopoti vairāk kā 100 resursi par sabiedrisko zinātni dažādos aspektos, formātos un valodās.
Daugavietis, Jānis. (2020, February 16). Citizen science – amatierzinātne, pilsoņzinātne vai … ? (Version 2). Zenodo. Pieejams: http://doi.org/10.5281/zenodo.3669134
Follett R., Strezov V. (2015) An Analysis of Citizen Science Based Research: Usage and Publication Patterns. PLOS ONE 10(11): e0143687. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0143687
Keyles, Shayna. (2018). Citizen Science: An Important Tool for Researchers. Science Connected MAGAZINE [online]. Science Connected. Available: https://magazine.scienceconnected.org/2018/09/citizen-science-important-tool/
Prūse, B., Kļaviņš, M., & University of Latvia. Faculty of Geography Earth sciences. Department of environmental science. (2020). Co-Creation of Knowledge: Supporting the Implementation of Sustainable Development Goals Through Citizen Science and Ethnobotany : Doctoral thesis collection of thematically united articles submitted for the degree of doctor of science (Ph.D.) in earth sciences, physical geography and environmental sciences / Baiba Prūse ; supervisor: Dr. Māris Kļaviņš ; consult.: Dr. Renata Sõukand ; rev.: Dr. Jaime Piera Fernández (Spānija), Dr. Hans Peter Hansen (Dānija), Dr. Raimonds Ernšteins ; University of Latvia. Faculty of Geography and Earth Sciences. Department of Environmental Science. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/53295/298-78868-Pruse_Baiba_bp15010.pdf?sequence=1&isAllowed=y