Atziņas no Open Science FAIR 2019 konferences: Kāda ir atvērtās zinātnes FAIR* nākotne?

Šī gada septembrī  pētnieki, pētniecības institūciju pārstāvji,  infrastruktūru un politikas veidotāji un uzturētāji tikās Porto, Portugālē, lai piedalītos pēc kārtas otrajā Open Science FAIR konferencē ar moto “Sinerģija ilgtspējīgai, atvērtai un atbildīgai pētniecībai” (Synergies for Sustainable,  Open & Responsible Research). Pasākuma organizatori, Minju Universitāte (Universidade do Minho) kopā ar Eiropas spēcīgākajām atvērtās zinātnes (Open Science) balstītājorganizācijām OpenAIRE, FIT4RRI, FAIRSFAIR un EOSC Secretariat šajā konferencē aicināja klātesošos domāt par to, kādi ir atvērtās zinātnes izaicinājumi. Tradicionāli pētniecībā novērojami vienojoši problēmjautājumu elementi, piemēram, nemotivējošas institucionālās un atalgojumu sistēmas, vienotu un bagātīgu rīku un pakalpojumu trūkums, kā arī akadēmiskās un ārpus akadēmisko komūnu saiknes trūkums. Konferencē tika diskutēts par tiem elementiem, kas nodrošinātu sekmīgu pāreju uz atvērto zinātni: e-infrastruktūras un servisi, politikas, pētniecības plūsmas un jauni aktivitāšu un lomu tipu meklējumi. Kā padarīt zinātni pilnībā atvērtu un turklāt –  godīgu? Trīs darba dienu garumā tika īstenota plaša programma, ne tikai ļaujot klausīties paneļdiskusijās, bet aktīvi izsakot savu viedokli dažādās darba grupās.

OpenAIRE prezidents Iannis Ioannidis atklājot konferenci, sveica klātesošos un atgādināja, ka atvērtie dati ir atslēga uz vērtīgu zinātnisko ieguldījumu sabiedrības labklājībai. OpenAIRE prezidents aicināja sevišķi domāt par datu pieejamību un savietojamību, kas ietver teksta izguvi  un zināšanu atklāšanu. Savukārt Minju Universitātes rektors Rui Vieira de Castro, kurš plaši atbalsta atvērtās zinātnes ieviešanu Portugālē, uzsvēra vēl garo ceļu uz pilnīgu atvērto zinātni, tā kā Eiropā kopumā vērojama ļoti nevienmērīga Open Science principu ieviešana. Portugāles Zinātnes un tehnoloģiju direktoru padomes pārstāvis Nuno Feixa Rodrigues, atsaucoties uz Aristoteli un Galileo Galileju, uzsvēra atvērtās zinātnes ilgtspējības attīstības mērķus.  Eiropas Komisijas, DG CONNECT pārstāve Liina Munari konferences dalībniekiem sniedza ieskatu no atvērtās zinātnes projektu pārvaldības skatupunkta. Viņa iepazīstināja klātesošos ar Horizon2020 turpinājuma projektu Horizon Europe, kas būs spēkā no 2021. līdz 2027. gadam, kur uzsvars būs uz atvērto zinātni, atvērtām inovācijām un pasaules atvērtību kopumā. Eiropa veido tikai 7% no pasaules iedzīvotāju kopskaita, tanī pašā laikā eiropieši publicē 1/3 no pasaules kvalitatīvo zinātnisko rakstu kopskaita, kas ir vērā ņemams rādītājs. Ir svarīgi turpmāk veidot bezrobežu Eiropas datu vidi. Horizon Europe obligātie nosacījumi ietvers atvērtās piekļuves pieeju publikācijām un datiem, kā arī projektu datu pārvaldības plāniem. Šobrīd pētījuma rezultāti uzrāda, ka būtiski pieaudzis atvērto repozitoriju kopskaits pasaulē, taču kopvērtējumā izkristalizējies, ka 34% pētnieku joprojām liedz piekļuvi saviem datiem. Ir būtiski šo kopskaitu mazināt tuvākajā laikā.

Paola Masuzzo, datu zinātniece, Gentes Universitātes doktora grāda ieguvēja, aizrautīgi uzrunāja klātesošos, skaidri formulējot un vienkāršoti izskaidrojot zinātniekus šobrīd nomācošās problēmas un uzsverot, ka šobrīd atvērtā zinātne nav vēl pietiekoši tuvu ilgtspējībai. Turklāt ļoti svarīgi ir apzināties, ka zinātne tiek radīta ļoti daudzās valodās un angļu valoda ir tikai viena no tām, nevis vienīgā, un tā ir problēma, jo šobrīd atvērtā zinātne iet savu ceļu tikai vienā valodā. Kas notiek ar lokālo zinātni? Jo tā var būt vēl jo spējīgāka. Zinātniece pievērsās arī zinātniskās uzvedības paradumiem, uzsverot akūtu nepieciešamību mainīties, kas sniegtu papildu ieguldījumu atvērtās zinātnes izaugsmē.

Bernard Rentier, European University Association (EUA) un Liege Universitātes pārstāvis, “Zinātnisko sasniegumu novērtēšana” apakšsekcijas vadītājs, aicināja klātesošos aizdomāties par to, ka šobrīd ir publikāciju pārpilnība, kas noved pie zemas kvalitātes. Pētījumā noskaidrots, ka tikai 14% no visām žurnāla Nature publikācijām veido šī žurnāla augsto ietekmes faktoru, kas ir ārkārtīgi maz. Ir izveidojusies nepieļaujama situācija, ka zinātnisko sasniegumu novērtēšana lielā mērā tiek balstīta uz žurnālu ietekmes faktoriem, kas ir rādītāji žurnālu novērtēšanai un individuālu publikāciju novērtēšanai, nemaz nerunājot par zinātnisko sasniegumu vērtēšanu, tie izmantojami tikai nosacīti un nav pietiekoši. Tas mudina zinātniekus attīstīties nepareizā virzienā, kur zūd zinātnes daudzveidība. Alternatīvu meklējumos ir nepieciešams aizdomāties par to, kādu zinātni mēs radām paši un cik daudz no citu radītās vispār patiesībā patērējam. EUA pārstāvis informēja, ka veiktajā pētījumā par zinātnisko sasniegumu novērtēšanu piedalījās 260 zinātniskās institūcijas no 32 Eiropas valstīm. Tajā noskaidrots, ka pētniecības institūcijas pārsvarā sevi pozicionē kā autonomas pētniecības iestādes, kur galvenais akadēmiskās izaugsmes rādītājs ir žurnālu ietekmes faktors, kas ir nepieļaujami. Noslēgumā Bernards Rentiers norādīja uz to, ka zinātnisko sasniegumu novērtēšanai obligāti jābalstās vairākos kritērijos, kas ietver pētniecības procesu un rezultātus, pakalpojumu un vadību, pētniecības ieguldījumu, pārvaldību, kā arī profesionālo pieredzi.

Konferences ietvaros tika īstenota lieliska stenda referātu prezentēšanas prakse, kā arī Demo un paralēlo prezentāciju sesija, tādējādi konferences dalībniekiem sniedzot iespēju apzināt maksimālu noderīgas informācijas daudzumu.

Konference kopumā pulcēja ap 400 dalībnieku no Eiropas un ārpus tās, veidojot pateicīgu ideju sinerģijas platformu. 

Konferences kopsavilkuma video

*FAIR dati – atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti izmantojami (Findable, Accessible, Interoperable, Reusable)

Kontaktinformācija
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
E-pasts: napd@lu.lv