Akadēmiskais centrsDatņu nosaukumu un organizēšanas sistēmai nepieciešams būt loģiskai. Nav nevienas ideālas datņu nosaukšanas sistēmas, bet ir daži pamatnoteikumi, kas var palīdzēt:
- Saskaņot datņu nosaukšanas veidu/loģiku projekta sākumposmā;
- Nosaukumiem nepieciešams būt īsiem un jēgpilniem – viegli lasāmiem un saprotamiem;
- Izvairīties no gariem datņu nosaukumiem – tos nebūs iespējams redzēt uzreiz;
- Izvairīties atstarpju un speciālo zīmju izmantošanas, jo var gadīties, ka dažas programmatūras nosaukumus sakropļos un neļaus izlasīt, tā vietā ieteicams izmantot apakšsvītru “_”;
- Izvairīties datnes nosaukt kāda pētījumā iesaistītā pētnieka vārdā. Pētnieks var apturēt savu dalību pētījumā, un jaunos pētījuma dalībniekus datņu nosaukumi mulsinās;
- Datnes nosaukumā ieteicams iekļaut iespējami daudz identifikācijas informācijas, lai datnes saturu var atšķirt bez citu palīdzības;
- Jāatceras, ka datnes tiks sakārtotas, sākot ar pirmajiem nosaukuma elementiem, tāpēc jāsāk ar vispārīgākiem un jānoslēdz ar specifiskākiem elementiem;
- Vienoties par hronoloģisku datumu izmantošanu datņu nosaukumos, piemēram, GGGG-MM-DD (Datuma elementam vienmēr jāsākas ar gadu, tad mēnesi un datumu, lai datnes tiktu sakārtotas hronoloģiski)
- Vienoties par to, kurš elements datņu nosaukumos tiek rakstīts vispirms, lai vienas tēmas datnes atrastos vienkopus un varētu tikt atrastas vienkārši;
- Vienoties par ciparu kombinācijām, lai datnes kārtotos numeroloģiskā secībā;
- Nepieciešams pierakstīt savus lēmumus par datņu nosaukumu kārtību, piemēram, kādi elementi tiks izmantoti, ko nozīmē saīsinājumi utt.;
- Nepieciešams informēt darba grupas biedrus par kopīgajā projektā izmantoto datņu nosaukšanas kārtību un rūpēties, lai līdzautori zinātu, kā to izmantot.
Pirms uzsākt pētniecības gaitu, ir jāpārdomā, vai tiks izmantots tikai viens dators, vai pie konkrētajiem datiem piekļūs tikai viens pētnieks, un vai citiem iesaistītajiem būs iespējams datos veikt korekcijas? Vai tiks saglabātas visas datu versijas, vai tās tiks sinhronizētas?
Ieteicamā prakse ir veidot datņu statusa jeb versiju ierakstus, izmantojot “revīzijas” skaitļu sistēmu, proti, lielās izmaiņas var tikt numurētas ar cipariem, piemēram, v01 seko v02 utt. Savukārt mazās izmaiņas var tikt numurētas ar decimālskaitļiem, piemēram, v01_01, kas nozīmē, ka mazā izmaiņa veikta pirmajā versijā, bet v03_01, ka mazā izmaiņa veikta trešajā versijā. Ieteicams ieviest “datņu versiju kontroltabulu”, kur fiksētas izmaiņas un arī izmaiņu datumi blakus atbilstošajam versijas numuram. Tāpat noteikti nepieciešams vienoties par to, kurš no pētniekiem sakārtos fināla datus (datnes) un veiks atbilstošu atzīmi.
